Jan 132018
 

Andris Orols   Tā nu mēs šai MŪSU Latvijā dzīvojam – cilvēki visu mūžu strādājuši, maksājuši nodokļus – ne tikai lai uzturētu šo valsti, bet arī lai saņemtu cienīgu pensiju vecumdienās. Nu, vismaz tik lielu, lai pietiktu pārtikai, apģērbam, mājoklim, komunālajiem un zālēm. Bet realitātē?

Realitātē cilvēkiem pasaka, ka viņi bija lētticīgi muļķi, ka maksāja sociālos nodokļus citā valstī (PSRS) un par to labākajā gadījumā pienākas kapeikas, kā arī to, ka no pensijas, kuru viņi nopelnījuši, būs vēl jāmaksā nodokļus. Pavisam aizmirsu – ik pa laikam atgādina, ka, iespējams, pēc dažiem gadiem pensijas viņi vispār nedabūs, jo sociālie uzkrājumi iet uz bankrotu (tad kāds ir stimuls pašreiz strādājošajiem jel ko maksāt un paļauties uz politiķiem, ka viņus arī vecumdienās ”neuzmetīs?).
Kāpēc patreiz pie valsts stūres esošie politiķi negrib atteikties no šīs pensionāru aplaupīšanas? Izskaidrojums ļoti vienkāršs – katru gadu valsts budžetā ieripo ap 100 milj. eiro (raksts un pārējā info – www.la.lv/pensiju-nodok…). Rakstā minēts Latvijas Republikas Satversmes  2007. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. 2007-01-01, vai vecuma pensiju kā ienākumu avotu var atzīt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa objektu. Satversmes tiesas spriedumā norādīts, ka minētajam regulējumam ir leģitīms mērķis!!! Šo spriedumu nav pašlaik laika izlasīt, bet Satversmes tiesā NEAPSTRĪD KAUT KĀ LEĢITIMITĀTI, BET GAN TIESISKUMU – ZEMĀKU TIESĪBU AKTU NEATBILSTĪBU AUGSTĀKAJAM. Kārtējo reizi redzam, ka caur tiesu ir bloķēts ceļš uz taisnīgumu…
Kā jau iepriekš esmu teicis – ministrijās pensiju, pabalstu, minimālo algu u.c. lielumu rēķina nevis pamatojoties uz reālo dzīves dārdzību, bet gan uz ierobežotajām valsts budžeta iespējām. Savukārt politiķi atsakās regulāri emitēt papildus naudu (ko dara ļoti daudzas turīgās valstis), tādējādi valsts iedzīvotājus ievadot nabadzībā, spiežot viņus bēgt no savas valsts iztikas meklējumos, bet pašu valsti ievadot milzīgos parādos. Rezultātā mūsu cilvēki kļūst par baltajiem vergiem citās zemēs, bet ar parādos iestigušu valsti var viegli manipulēt politiski un militāri.
Esmu vairākkārtīgi teicis – ESOŠIE PENSIJU U.C. MODEĻI NEDARBOJAS SITUĀCIJĀ, KAD DARBA SPĒJĪGIE CILVĒKI PAZŪD NO DARBA TIRGUS (AIZBRAUCOT, IEEJOT ĒNU EKONOMIKĀ VAI KĻŪSTOT PAR BEZDARBNIEKIEM). Neordinārās, ārkārtas situācijās ir nepieciešami citi risinājumi. Bet esošās Saeimas partijas ir sistēmas partijas, tās nav reformu partijas un no tām gaidīt neordinārus, drosmīgus risinājumus ir velti. Jo no vienas puses viņiem nav šo risinājumu (Finanšu ministrija viņiem pasaka ”nav naudas” un viņi mēģina kaut ko sakombinēt no drupačām spēlējot ar šādiem spēles noteikumiem), no otras puses – viņiem dūša par vāju un viņi neriskē zaudēt darbu un savai karjerai, iespējams, pārvilkt treknu krustu piedāvājot kaut ko pilnīgi citu.
Es personīgi nebaidos zaudēt darbu, nebaidos no iespējamām represijām. Man un maniem domubiedriem ir pavisam cits redzējums un piedāvājums pensiju sakarā – ”…Algas, pabalsti un pensijas atbilstošas dzīves dārdzībai. Vecuma un invaliditātes pensijas nav zemākas par reālo iztikas minimumu, tās garantē un maksā valsts…”  www.tautaslabklajibai.lv/programma/
Visoptimālākais modelis būtu, ka visi aizejot pensijā saņem vienāda lieluma pensiju, kuras pilnībā pietiek pieticīgai dzīvei. Pilnīgi visi. Ja kāds dzīves laikā ir kaut ko iekrājis, vai viņam ir savs bizness – ļoti labi. Bet arī bez tā varētu iztikt. Tam ir dziļa ne tikai materiāla, bet arī psiholoģiska nozīme. Dienvidkorejas ekonomists Hadžūns Čangs savulaik rakstīja par savu valsti, ka tur kādreiz nebija pensiju. Cilvēki turējās pie sava darba līdz pēdējai iespējai, jo zaudējot darbu viņi zaudēja jebkurus ienākumus. Strādāja, krāja naudu un to netērēja (krāja vecumdienām). Rezultātā viņu nauda negāja apritē un nesildīja valsts ekonomiku. Uzņēmēji centās tikt no viņiem vaļā jau laikus – pirms viņi nomirst savā darba vietā. Savukārt jauniešu vidū bija kolosāls bezdarbs un viņiem nebija iztikas līdzekļu. Jaunieši muka prom no savas valsts darba meklējumos.
Pašreizējā pensiju sistēma Latvijā balstās uz ienākumu kritērija – jo lielāka alga, jo lielāka pensija. Vai ir kāds no lasītājiem, kuri negribētu lielu algu? Domāju, ka nav tāda. Tas nozīmē, ka esošā sistēma ir veidota bagātnieku, nevis tautas vairākuma interesēs – ”bagāti tagad un bagāti līdz mūža galam”. Bet tautas vairums – ”nabagi tagad un nabagi līdz mūža galam”.
Mēs veidojam darba grupas, kurās vācam informāciju, to analizējam un izstrādājam detalizētus piedāvājumus. Gribi piedalīties, ne tikai lasīt un rakstīt komentārus? Nāc – www.tautaslabklajibai.lv/

  2 Responses to “Politiķi atkal negrib atteikties no pensiju aplikšanas ar IIN nodokli”

  1. Andris Orols

    Par 3 līmeņu pensiju sistēmu vispār nav vērts runāt – tas ir vistīrākais banku un privāto pensiju fondu lobijs. Viņi mēģina taisīt sev biznesu uz visu pensionāru rēķina.

  2. Ideāls varinats kā izpatikt, pensijai atņemt IIN un pensiju nepārindeksēt kādu laiku! Visi laimīgi! 😀

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)