Feb 122014
 

Andris Orols    Urā – naudas ”nacionalizācija”? Šveicē gaidāms referendums par naudas un banku sistēmas reformu. Pamatjautājums, kurš tiek skarts – privātbankas vairs nedrīkstēt emitēt (radīt) tā saucamo ”elektronisko naudu”. To drīkstēs darīt tikai valsts centrālā banka. Kādas tam būs varbūtējās sekas?

Sekas viennozīmīgi būs tādas, ka privātbankas nevarēs izsniegt kredītus tik lielos apjomos kā līdz šim. Nebūs no kā. Sevišķi ilgtermiņā. Noguldītāju resursi būs ļoti ierobežoti. Kas izsniegs kredītus? Valsts centrālā banka? Valsts komercbankas? Bet gan Latvijā, gan citviet pasaulē taču mērķtiecīgi  šīs valsts institūcijas tika likvidētas! Ko nu? No nepareizām ekonomiskām teorijām būs vadījušies Latvijas un citu valstu politiķi?

franks

Latvijā tika privatizēta un pārdota ”Latvijas Krājbanka” (uz kuru cilvēki nesa naudu patriotisku jūtu vadīti un maldīgi domādami, ka šī banka pieder Latvijai). Pirms pāris gadiem tika pārdota LHZB (Latvijas Hipotēku un Zemes Banka), kuru Antiglobālisti vēlējās nosargāt ceļot troksni un klauvējot pie Prokuratūras durvīm. Rindā stāv ”Citadele”, kuru pārdos tuvākajā laikā, kā vienmēr – Latvijas iedzīvotājiem neprasot.

Mēs ļoti labi zinām, ka gan Latvijas, gan ļoti daudzu citu valstu Centrālās bankas ir neatkarīgas iestādes. Neatkarīgas no kā? Neatkarīgas no savām valstīm un savu valstu iedzīvotājiem. Bet no kā atkarīgas? No virsnacionālām tādu pašu banku savienībām. Šādas valstīm nepakļautas bankas būtībā ir privātas bodītes, kuras ir apvienotas privātbodīšu apvienībās, tādās kā ECB (Eiropas Centrālā Banka) un  emitē nevis savu valstu naudu, bet gan privātu (uz latu banknotēm bija rakstīts ”LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZĪME”). Tā pēc būtības bija privāta nauda, lai gan tās juridiskais statuss (tāpat kā pašas bankas) ir diezgan ”izsmērēts”.

Līdzīgi ir arī ar euro. Uz šīm banknotēm tieši tāpat ir norādīts šīs naudas saimnieks – ECB (banku apvienība, kura nepakļaujas ”suverēnām” un ”neatkarīgām” valstīm). Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nevis eirozonas valstis dod norādījumus ECB, bet gan otrādi – ECB lemj šo eirozonas valstu likteņus izmantojot sevis drukātās naudas varu.

Šī ”elektroniskās naudas” nacionalizācija ir apsveicams solis pie nosacījuma, ja tiek mainīts šo valstu centrālo banku statuss – tās kļūst atkarīgas (kļūst par valsts institūciju). Pretējā gadījumā privātbanku ”elektroniskā nauda” (kura faktiski ir privātbanku īpašums) pāries valstu centrālo banku īpašumā (kuras arī ir privātas) tikai nomainot savu saimnieku. Pašām valstīm ar to ir tikai attāls sakars.

Tas atbilst publiskā telpā jau agrāk izskanējušam pieņēmumam, ka ”starptautisko baņķieru elite” grib atbrīvoties no jau nevajadzīgo un problēmatisko mazo privātbodīšu sloga un īstenot  nākošo projektu ceļā uz vienotas pasaules valūtas radīšanu – naudas centralizāciju vienās rokās izmantojot ”paklausīgas” valstu centrālās bankas. Jauns ”banksteru” plāns? Cerēsim, ka nē.

Par šo jauno Šveices naudas un banku sistēmas reformu lasiet Anželas Jotkutes prezentācijā

http://www.suverenssuverens.org/monetara-politika.php

  One Response to “Naudas un bankas sistēmas reforma Šveicē”

  1. When I originally commented I clicked the “Notify me when new comments are added” checkbox and now each time a comment
    is added I get several e-mails with the same comment. Is there any way you can remove people from
    that service? Appreciate it!

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.