Jūl 162015
 

Kristīne Liepiņa   Rakstot tradicionālās medicīnas vēsturi, nodaļā par tradicionālajām vēža ārstēšanas metodēm 2O14.gads tiks minēts kā robežlīnija, kad nozares eksperti nonāca pie slēdziena, ka spēle ir beigusies, vismaz, ja runājam par ķīmioterapiju. Šajā gadā beidzot kļuva skaidrs, ka ķīmioterapija ilgstoši nav devusi nekādus rezultātus. Ne jau tāpēc, ka tā ir barbariska ārstniecības metode, bet gan tāpēc, ka pati par sevi tā ir lemta neveiksmei !

No malas skatoties, tas var likties dīvaini. Gandrīz katru nedēļu preses rakstos tiek citēti  mediķi, kas vēža labdarības organizācijas, medikamentu ražotāji un valsts veselības dienesti, kas visi vienā balsī apgalvo, ka var uzveikt vēzi un ir „uzvarējuši” cīņā ar to, pateicoties ar vien jaunām un ar vien dārgākām ķimioterapijas metodēm … Bet cik no tā ir vienkārši  pozitīva publiskā kampaņa, mārketinga triks …

2O12.gada beigās Šveicē, Lugano, notika slēgta konference, kurā satikās dažādu vēža pētniecības un ārstniecības nozaru „domas līderi”. Nākamā gada laikā šie izcilākie pasaules onkologi pēc ilgām pārdomām izdarīja secinājumus un sagatavoja 5OOO zīmju garu pārskatu, ko publicēja prestižākajā Eiropas medicīnas žurnālā „The Lancet”. Ir vērts citēt secinājumu šī raksta beigās: „Mums jautāja – vai mēs esam uzvarējuši cīņā ar vēzi ? Runājot vispārīgi, to mēs nevaram apgalvot. Lai gan ir ieviesti simtiem jaunu pretvēža medikamentu, ieskaitot ļoti modernas terapijas (tā sauktās burvju lodes), kas mērķētas uz konkrētiem ieročiem pretinieka bruņojumā, secinājums ir tāds, ka lielāko daļu vēža formu nav iespējams ārstēt tā, lai pacienta organismam neradītu milzu kaitējumu, un tikai retos gadījumos iespējams panākt pilnīgu atveseļošanos ! Izņēmums ir dažas leikēmijas formas un atsevišķi krūts, sēklinieku vēža veidi un atsevišķi audzēju veidi (piemēram taisnās zarnas audzējs), ko agrīna stadijā var pilnībā likvidēt ar operāciju (1). Tāda ir ziņa – tradicionālajā ķimioterapija nedod nekādus rezultātus !

Viens acīmredzams iemesls – divi no medicīnas bruņojumā esošajiem ieročiem ir toksiski ne tikai vēža, bet arī veselajām šūnām ! Ķimioterapija un staru terapija tiek veikta cerībā, ka paspēs iznīcināt vēzi, pirms tā ir iznīcinājusi pašu cilvēku ! Otrkārt, šīs terapijas ļoti negatīvi ietekme cilvēka imūno sistēmu, uz ko ļoti paļaujas organisms un kura faktiski ir vienīgā veiksmes atslēdziņa cīņā ar vēzi !

Vēža šūnas mūsu organismā rodas ik minūti, ik dienu un tas ir normāls process. Vēža tālāku attīstību bremzē dabiskās galētājšūnas un T šūnas, ko rada cilvēka imūnsistēma. Tādēļ šķiet mazliet dīvaini, ka ārsti ir izvēlējusies tieši tādas ārstniecības metodes, kuras nodara ļaunumu organisma pašaizsardzības sistēmai pret šo slimību ! Terapijas radītais kaitējums, neapšaubāmi ir iemesls, kādēļ vēža ārstēšana nedod labus rezultātus.

Pirms desmit gadiem Austrālijas vēža eksperti analizēja ikvienu klīnisko pētījumu par 22 dažādiem vēža veidiem, ko ārstēja tikai ar ķimioterapiju, un viņi secināja, ka ķimioterapija ir vainojama pie ta, ka pēc terapijas „Austrālijā 5 gadus nodzīvo 2,3% pieaugušo pacientu un ASV – 2,1%”. (2) Lai gan „tagad Austrālijā 5 gadus pēc vēža nodzīvo vairāk nekā 6O% pacienti, ir skaidrs, ka citotoksiskā ķīmijterapija tikai daļēji spēj panākt pacienta izdzīvošanu,” raksta pētījuma autori. „Lai attaisnotu nepārtraukto citotoksiskās terapijas terapijas medikamentu finansēšanu un pieejamību, steidzami nepieciešams veikt nopietnu izmaksu izvērtējumu un ietekmi uz dzīves kvalitāti.” (2)

 

Vēl viena problēma – pati ķimioterapija var izraisīt vēzi, ja tiek lietota ilgstoši !

 

Kā rodas bīstamās un neatlaidīgās vēža cilmes šūnas ? Nesen veikt pētījums liecina, ka šādas cilmes šūnas rada pati ķimioterapija. Mičigānas pētnieku grupa profesora Vinčas vadībā nesen pārbaudīja ķimioterapijas medikamentu “Avastin” uz pelēm.  Kad grauzēji to saņēma, pētnieki atklāja, ka sākumā  tas palīdzēja samazināt krūts audzēja šūnu skaitu, taču efekts nebija ilgstošs – vēzis drīz atjaunojās un sāka izplatīties, jo ar ķimioterapiju ārstētajām pelēm bija izveidojušās vēža cilmes šūnas. „Šis pētījums izskaidro, kādēļ klīniskie pētījumi liecina, ka sievietēm, kurām ir krūts vēzis, medikamenti, piemēram Akastin, pagarina periodu, kurā vēzis nav atjaunojies, bet tas neietekmē pacienta dzīvildzi”, stāsta profesors Viča. (1O)

Pagājušā gada decembrī pētnieki Džonsa Hopkinsa universitātē nonāca pie līdzīga secinājuma. Viņi pētīja kādu citu medikamentu, ko izmanto krūts vēža ārstēšanā. „Mūsu pētījums liecina, ka ķimiterapijas medikaments Paklitaksels, veicina vēža cilmes šūnu izdzīvošanu, kas tieši būtu jāiznīcina, lai novērstu vēža atkārtošanos un metastāžu veidošanos”, teicis pētnieku komandas vadītājs Dr.Grejs Semanza. (11)

 

To atzīst Amerikas Onkoloģijas asociācija (ACS), kas ir viskonservatīvākā onkologu organizācija ASV. “No visām pēc terapijas komplikācijām, ārstējot onkoloģiskas saslimšanas, viena no bīstamākajām komplikācijām ir tā, ka var rasties jauns audzējs.(3) Dažu pēdējo gadu laikā. vairākas pētnieku grupas ir mēģinājušas atklāt, kādēļ pretvēža medikamenti izraisa vēzi. Viņi bija nepatīkami pārsteigti, ka tieši tā pat kā vesela cilvēka imūnsistēma aizsargā sevi no baktērijām, arī vēzim ir samērā spēcīgs pašaizsardzības mehānisms, un rezultāts ir diezgan paredzams.

Kad pagājušā gada 7O. Gados ķīmioterapija kļuva par ārstniecības „zelta standartu”, pastāvēja uzskats, ka vēža šūnas aug daudz ātrāk, nekā  veselās šūnas, tādēļ indējot pacientu ar ķimioterapiju, pirmās ies bojā tieši vēža šūnas. Un tā patiešām notiek – vismaz pašā sākumā.

Tā kā ķimioterapija ir ārkārtīgi toksiska, to nevar izmantot kā vienu triecienu, nenodarot milzīgu kaitējumu pašam pacientam. Tādēļ ķīmioterapija tiek lietota vairākos 6 nedēļu ilgos piegājienos, un starp atkārtotu ķīmioterapijas kursu tiek dots viens mēnesis, kurā pacients var atgūt spēkus.

Problēma ir tā, ka vēža šūnas tikai gaida to starplaiku, lai izmantotu to savos nolūkos, un dodas uzbrukuma gājienā, tāpēc pacienta stāvoklis kļūst vēl smagāks. (6)

Tāpēc kā baktērijas kļūst rezistentas pret antibiotikām, tā arī vēža sūnas var kļūt rezistentas pret ķimioterapiju.(7)

„Rezistence pret terapiju ir ne tikai plaši izplatīta, mēs pat ar to jau rēķināmies”, atzīst onkoloģijas eksperti ! Lai gan mehānismi atšķiras (baktērijas izmanto vienkāršāko paņēmienu „izdzīvo stiprākais”), vēža šūnām var būt vismaz četri rezistences veidi. (8) Tāpēc ķimioterapijā jāizmanto aizvien spēcīgāki toksīni, lai uzveiktu aizvien rezistentākas vēža šūnas un iespaids uz pacienta veselajām šūnām ir aizvien graujošāks.

Lai padarītu visu vēl ļaunāku, nesen tika atklāts, ka ar laiku ķimioterapija var radīt vēža cilmes šūnas. Cilmes šūnas mūsdienās dēvē par brīnumšūnām, kuras var atjaunot pilnīgi visu – sākot no acs radzenes, līdz pat aknām, tās ir ārkārtīgi spēcīgas un tieši tik pat spēcīgas ir arī vēža cilmes šūnas ! Patiesībā šīs šūnas ir vēža pamatakmeņu, uz kurām tas balstās, jo vēzis nevar attīstīties bez cilmes sūnā. Turklāt vēzis nevar arī izplatīties bez šīm cilmes šūnām, un tieši šī izplatīšanās, jeb metastāzes ir vēža ļaunākais ierocis, kas cilvēku nogalina.

„Mēs esam ieguvuši pierādījumus, ka vēža cilmes šūnas piedalās metastāžu veidošanā; tās ir sēklas, kas veicina vēža izplatīšanos”, stāsta Mičigānas universitātes Onkoloģijas centra vadītājs Makss Viča. Viņa pētnieku komanda atklāja, ka cilmes šūnas spēj klusi nogaidīt, izliekoties, ka tās ir normālas šūnas, un tad atdalās, nonāk asinsritē un ceļo pa visu organismu.

Pateicoties šai spējai, atdarināt veselās šūnas un izvairīties no ķimioterapijas, cilmes šūnas nonāk jaunās vietās, kur tās atdzīvojas un strauji vairojas, lai veidotu jaunus audzējus. (9) Šis un līdzīgi atklājumi liek onkologiem aizdomāties ne pa jokam par to, kādēļ ķimioterapija izraisa vēzi un ko ar to visu darīt tālāk !

Ārsti no Memorial Sloan Kettering Canter Ņujorkā, kas skaitās perspektīvākais vēža izpētes un ārstniecības centrs, ir ir atklājuši veidu, kā ķimioterapija var radīt vēža cilmes šūnas. „Lai gan ķimioterapijas vielas nogalina vēža šūnas, šī metode izraisa paralēlu reakciju, kā rezultātā tiek izstrādāts TNFα (audzēju nekrozes faktors alfa, proteīns, kas ir iesaistīts starpšūnu signālu pārvadē), tādējādi paplašinot „parakrīno signālu cilpu” (starpšūnu saziņu, kas nepieciešama audzēju šūnu migrācijai), kas izraisa rezistenci pret ķimioterapiju. Tā rodas mehānisms, kas sasaista rezistenci pret ķimiotrapiju un metastāzes.”(12)

Ķimioterapija ne tikai izplata vēzi, tā var arī padarīt jau esošo audzēju daudz invazīvāku. Atklāts, ka ķimioterapija var neatgriezeniski izprovocēt reakciju, ko sauc par DNS bojājumu sekretoro programmu (DDSP). Detalizētā izpētē DDSP tiek dēvēta par sarežģītu un spēcīgu procesu organismā. Šis process veicina audzēja attīstīšanos pēc ārstēšanas ar ķimioterapiju, kas bojā pacienta DNS, izraisot pārmaiņas arī blakus esošajās veselajās šūnās un stimulējot ļaundabīgu audzēja šūnu fenotipu veidošanos. (13)

Vienkāršā valodā runājot, varam teikt, ka ķimioterapija padara veselās šūnas audzēja tuvumā vēžveidīgas.

Tomēr ne jau visas ķimioterapijas metodes bojā DNS. Vai ir kāds cits, drošāks Ķimioterapijas veids, kur izmanto vienkāršākus farmaceitiskos toksīnus ? Par nelaimi, tādu nav. Kā liecina kāds cits ekspertu ziņojums, kļūst aiz vien skaidrāks, ka dažiem audzējiem, kam tiek farmakoloģiski kavēta angioģenēze (jaunu asinsvadu veidošanās, kas piegādā audzējam barības vielas), vēža šūnas adaptējas, daudz agresīvāk migrējot uz veselajiem audiem.(8) Tātad ķimioterapijas ietekmē, veselās šūnas sāk līdzināties vēža šūnām.

Vēža pētnieki ir atklājuši iespējamo mehānismu. Apskatot audus, kas iegūti no pacientiem, kas saņēmuši DNS bīstamu ķimioterapiju, pētnieki atklāja, ka veselīgās šūnas izstrādā vēzi stimulējošu proteīnu WNT16B. (14) „Mēs negaidījām WNT16B līmeņa paaugstināšanos,” atzinis profesors Pīters Nelsons no Freda Hačinsona vēža izpētes centra Sietlā. „Ja tiek izstrādāts WNT16B, tas reaģē ar apkārtējām audzēja šūnām un liek tām augt, tālāk pārņemot organismu un galu galā pretojoties nākamajai ķimioterapijai”. Šāda stimulēta audzēja augšanas kinētika izskaidro, kādēļ audzēja šūnas atgūstas un sāk vairoties tieši ķimioterapijas starplaikā, un tas ir galvenais iemesls, kādēļ šī metode nav efektīva. (14)

Šie nopietnie pierādījumi, kas iegūti modernākajos pētījumos, liecina, ka divi pamatā izmantotie pretvēža medikamentu tipi paradoksālā veidā var izraisīt vēža augšanu un izplatīšanos organismā metastāžu veidā. Tāds pats nāvējošs paradokss attiecas uz otru medicīnā izmantoto ieroci cīņā ar vēzi – staru terapiju.

 

Kā ķimioterapijas zāles izraisa slimību ?

Sratu terapija neatpaliek no ķimioterapijas

Jau vairākus desmitus gadu tradicionālajā medicīnā vēža šūnu iznīcināšanai tiek izmantots jonizējošais starojums. Tāpat kā ķimioterapija, arī staru terapija iznīcina kā vēža, tā arī veselās sūnas. Tomēr, tā ka staru terapija ir ierocis, ko var nomērķēt tieši uz audzēju (ķimioterapijā tā parasti ir blīva visa organisma šūnu „bombardēšana”), tiek uzskatīts, ka staru terapija rada mazāku kaitējumu.

Staru terapija bombardē vēža šūnas ar gamma rentgenstariem, ko vērš jaudīga radioaktīva ierīce, kas raida spēcīgu triecienu un iznīcina vēža šūnu DNS. Uzskata, ka terapijas blaknes ir minimālas – galvenokārt nogurums un lokāli ādas audu apdegumi. Tiek atzīts, ka ilgtermiņā pastāv sekundārā vēža risks, bet uzskata, ka tas ir ļoti zems un efekts ir šī riska vērts. Tomēr jaunākie pierādījumi liecina, ka blaknes ir daudz spēcīgākas, nekā līdz šim tika uzskatīts ! Līdsas universitātes pētnieki atklājuši, ka, ārstējot, piemēram, krūts vēzi, staru terapijas ietekmē var tikt bojāts endotēlijs, rasties ateroskleroze, nosprostoties koronārās artērijas, veidoties sirds vārstuļu sabiezēšana, šķidrums ap sirdi, perikarda (sirds somiņa) iekaisums un traucēta sirdsdarbība. „Dažos gadījumos šie simptomi var parādīties pat 2O gadus pēc terapijas”, saka pētnieki. (15)

 

Ir atklāts, ka staru terapija var izraisīt arī vēzi, turklāt tas notiek, nevis pēc vairākiem gadiem, bet gan diezgan ātri.

Nesen ASV veiktā pārskatā atklājās, ka 8% pacientu, kam tika veikta staru terapija un kuri bija palikuši dzīvi, jau gada laikā bija izveidojies „sekundārs norobežots ļaundabīgs audzējs, kas bija saistīts ar staru terapiju” (šajā statistikā nav iekļauti tie pacienti, kuri 12 mēnešu laikā pēc staru terapijas nomira).(16) Līdzīgā pētījumā piedalījās gandrīz pusmiljons vīriešu, un tiem, kuriem prostatas vēzis tika ārstēts ar staru terapiju, bija 4O% papildu risks saslimt ar urīnpūšļa vēzi un 7O% papildu draudi iegūt taisnās zarnas vēzi. (17) Un, tāpat kā ķimioterapija, arī staru terapija var radīt nāvējošās vēža cilmes šūnas.

Jau minētie pētnieki no Sietlas atklāja, ka staru terapija var izraisīt WNT16B izstrādi, proteīnu, kas pē ķimioterapija rada vēža cilmes šūnas. (14) Savukārt Hārvardā veiktā pētījumā atklāja, ka nelielas devas gamma starojuma spēj „heterogēnām vēža šūnām piešķirt cilmes šūnu īpašības”.(18) Tātad staru terapija var pārvērst parastas vēža šūnas nāvējošās cilmes šūnās, kas ir ne tikai „rezistentas pret tradicionālo ķimioterapiju”, bet arī „vainojamas pie vēža rašanās, tā atjaunošanās pēc ārstēšanas un metastāzēm”. Un atkal onkologi atzinuši, ka staru terapija bieži nedarbojas un patiesībā var izraisīt vēzi.

 

Kombinētie medikamenti nav labāki

Kā medicīna reaģē uz šiem atklājumiem ? Ja runā par staru terapiju, pārmaiņas jau notiek, un staru terapiju arvien mazāk tiek izmantota krūts vēža ārstēšanā. (19) Tomēr, tā kā dominējošā ārstēšanas metode tik ļoti koncentrējas uz medikamentu izmantošanu, onkologi vēl nevar piedāvāt alternatīvu ķimioterapijai. Uz atklājumiem par ķimioterapijas neefektivitāti, onkologi reaģē ar dažādu medikamentu kombināciju piedāvāšanu. Šādi viņi cer, ka izdosies iegūt kokteili, kas varbūt būs labāks nekā katrs medikaments atsevišķi.

Par nelaimi, arī šī stratēģija ir cietusi neveiksmi, un par to liecina kāds nesen veikts pētījuma pārskats. „Lai gan daudzi audzēji labi reaģē uz pirmo ķimioterapiju, agrāk vai vēlāk pret medikamentiem izstrādājas rezistence un izveidojas progresējoša ļaundabīga saslimšana. Izmantojot unikālu aizsardzības sistēmu, ko sauc par multirezistenci pret vairākiem medikamentiem, vēža šūnām izdodas palikt neskartām, neskatoties uz to, ka katram no šiem medikamentiem ir atšķirīga ķīmiskā struktūra un atšķirīga darbība šūnas iekšienē”. (2O)

Amerikas prestižais Nacionālais onkoloģijas centrs cerībā atrast efektīvu formulu nesen pārbaudīja 5OOO dažādas simts ķimioterapijas medikamentu kombinācijas.(21) Citi pētnieki cer, ka zāļu ražotāji atradīs efektīvāku veidu, kā nogalināt vēzi, uzbrūkot tieši cilmes šūnām, neskatoties uz to, ka līdz šim tās bijušas rezistentas pret patlaban izmantotajiem ķimioterapijas medikamentiem. Precīzi to formulējis cilmes šūnu pētnieks profesors Dr.Īens Makenzijs no Bartsas klīnikas Londonā: „Jautājums kā iznīcināt vēža cilmes šūnas, neskarot veselās cilmes šūnas ?”

 

Vēža diagnostika var izraisīt vēzi.

Mamogrāfija

Visbiežāk vēzis tiek diagnosticēts veicot mamogrāfiju, kuras laikā krūts tiek iespiesta starp divām rentgenierīces platēm. Šī tehnoloģija pēdējā pusgadsimta laikā nav mainījusies, samazināta ir tikai rentgenstarojuma deva, kas pati par sevi provocē vēzi. Neskatoties uz to, ir pierādīts, ka uz katrām 1O OOO sievietēm, kurām gada laikā tiek veiktas trīs mamogrāfijas, 3-6 sievietēm radiācijas ietekmē rodas krūts vēzis. Dati ir iegūti no oficiālas iestādes – Lielbritānijas vēža izpētes centra -, tādēļ varētu būt, ka skaitļi ir vēl lielāki. Lai gan kādreiz mamogrāfiju uzskatīja par neaizstājamu tehnoloģiju cīņā ar krūts vēzi, pēdējā laikā to aizvien biežāk kritizē. Daudzi pētījumi, piemēram Kanādā veikts 25 gadus ilgs pētījums, atklāja, ka vēža skrīnings ar šo metodi nesamazina mirstību no šīs slimības. Dānijā veikts pētījums, kurā piedalījušās 6O OOO sievietes, kurām tikusi izdarīta mamogrāfija, demonstrē, ka tā pat var paaugstināt mirstību. Sievietēm, kurām tika noteikta nepareiza diagnoze, lai gan krūts vēža patiesībā nebija (tā sauktie kļūdaini pozitīvie gadījumi), bija daudz lielāks krūts vēža risks, nekā tām, kurām jau pašā sākumā netika konstatēts krūts vēzis.(2) Viens no cēloņiem – pozitīvs mamogrāfijas slēdziens, liek izdarīt daudzus citus izmeklējumus un procedūras, kuras radot ārstēšanas kaskādi, kurā katrs tās posms kaut kāda veidā apdraud pacienta veselību. Turklāt, uzzinot savu diagnozi, pacients gūst psiholoģisku traumu, kas palielina stresu un kortizona līmeni. Rezultātā cieš imūnsistēma, kas vairs nespēj cīnīties ar vēzi.

Biopsija

Jau sen pastāv bažas, ka izmeklējums, kura laikā no aizdomīgiem audiem tiek paņemts paraugs, spēj izplatīt vēzi. Kādas slimnīcas pacientu datu izpēte liecina, ka starp biopsiju, kuras laikā tiek izmantotas adatas, un metastāžu veidošanos pastāv sakarība.(3)

Nesenā pārskatā par 25 gadu laikā veiktiem pētījumiem secināts, ka, lai gan vēža šūnu izsēšanās notiek, to var konstatēt tikai „mikroskopiskā līmenī, tādēļ klīniskais efekts ir tik niecīgs, ka retos gadījumos iespējams pierādīt, ka vēža šūnu izplatīšanās notikusi pēc biopsijas.”(4) Tomēr pētījuma autori iesaka atteikties no biopsijas adatām un izmantot vakuuma ierīces, kas tiek uzskatītas par drošākām.

Biopsija, kas veikta citā ķermeņa daļā, ne krūtī, var izraisīt var izraisīt vēl lielākas problēmas. ASV militārais hospitālis ziņoja, ka 1% prostatas vēža slimnieku mira no biopsijas izraisītas prostatas vēža šūnu izsēšanās pa visu organismu.(5) Pagājušā gada 25 gadu ilgas klīniskās pieredzes pārskatā ziņots par vēža metastāzēm pēc aknu, vēdera un mutes biopsijas.(6)

 

Ārstēšana ir ļaunāka par pašu slimību

Pieeja, ka jāuzbrūk pacientam, lai nogalinātu slimību, vēl gūst virsroku, lai gan pusgadsimtu ilgā pieredze rāda, ka tā ir ne tikai smaga kļūda, bet arī pašas slimības cēlonis, ko šādi cenšas ārstēt. Lai gan jaunākie pētījumi onkoloģijā, pievēršas imunoloģijai, daži nozares eksperti ir daudz radikālāki. Nesen publicētā pētījumā, kas ir guvis ievērību un, kura ir atmaskota tradicionālo ārstniecības metožu nespēja panākt „augstus un konsekventus pacientu izdzīvošanas un pilnīgas izārstēšanās rādītājus pēc izplatītāko vēžu veidu ārstēšanas”, profesore Sāra Krauforde no vēža bioloģijas pētniecības laboratorijas Konektikutā, aicināja radīt jaunu vēža ārstēšanas paradigmu, kurā tiktu ietverti terapeitiski pretiekaisuma līdzekļi un antioksidanti. (22) Šādu pieeju jau laiku laikos ir atbalstījusi holistiskā medicīna – lai izvairītos no vēža, jāievēro veselīgs dzīvesveids, kurā lielākā nozīme ir pilnvērtīgam un augstvērtīgam uzturam. Tomēr, ja nav paveicies un tomēr ir gadījies saslimt ar vēzi, tad izvēlieties tādas ārstēšanas metodes, kas stiprina organisma dabiskās spējas cīņā ar vēzi.

 

Drošākā alternatīva, ja tomēr ir radušās aizdomas par vēzi

Vislabāk tomēr izvēlēties dažādas saudzīgas diagnostikas metodes, kā piemēram asins un urīna analīzes, kuras lielā mērā sniedz objektīvas ziņas par pacienta veselības stāvokli, kā arī šodien ir plaši pieejamas dažādas biorezonanses diagnostikas metodes. Kā viena no tādām ir, piemēram Vācijā plaši pazīstamā „Folla diagnostika”, kas ļoti precīzi spēj diagnosticēt vēzi jau ilgi, pirms to ar tradicionālajām diagnostikas metodēm spēj atklāt tradicionālā medicīna. Starp citu, folla diagnostika Vācijā ir ietverta arī oficiāli atzīto medicīnas izmeklēšanas metožu klāstā.

 

Vēža ārstēšanas alternatīva

Imunitātes stiprināšana, jeb nopietna imūnterapija;

Pilnvērtīga pārtika, jeb pārtikas bagātināšana (C vitamīns, soda, cinks, selēns, ūdens, utml..);

Homeopātija;

Psiholoģiskais darbs ar sevi un sevis harmonizēšana.


http://onkologija.simplesite.com/

https://www.draugiem.lv/onkologija/

  2 Responses to “Onkologi atzīst, ka nespēj uzveikt vēzi”

  1. Pilnībā piekrītu – ļoti izsmeļošs un visiem saprotams raksts. Kā vēža ārstēšanas metodi noteikti jāpiemin nutricioloģiju, kas ar spēcīgām dabas vielām attīra organismu un normalizē pH, jo sārmainā un tīrā vidē vēža šūnas nevairojas, ko jau pagājušā gadsimta sākumā pierādīja zinātnieks Otto Varburgs.

    • Piekrītu!
      Svaigs un neapstrādāts ēdiens satur vairāk vitamīnus un fermentus, kas palīdz ražīgāk un ātrāk pārstrādāt uzņemtās barības vielas, kas, savukārt, nozīmē, ka notiek lielāks skābekļa pieplūdums ķermeņa šūnām. Un vidē, kas bagāta ar skābekli, vēža šūnas nav spējīgas augt – to, šķiet, pierādīja tas pats Nobela prēmijas laureāts Varburgs.

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)