Jan 212015
 

Kristīne Liepiņa    Jau krietnu laiku uzbāzīgi durās acīs neskaitāmie reklāmraksti par it kā zemo D vitamīna līmeni mūsu organismā un aicinājumu skriet un noteikt tā līmeni asinīs. Godīgi sakot, dažreiz tiešām gribās, lai ārsti labāk paklusē un ārstē slimniekus …, lai nenodarītu vēl lielāku ļaunumu papildus tam, ko jau tā nodara, nozīmējot saviem pacientiem kaudzēm medikamentu !

Jā, runājot par šo vitamīnu, patiešām, mūsu platuma grādos dzīvojošajai populācijai, šis rādītājs ir zemāks, nekā saulanajās zemēs. Tomēr, ja Jūs esat vietējais jau pāris paaudzēs, tad varat būt drošs, ka jūsu organisms lieliski tiek ar to galā.

Agrāk par vitamīniem neviens neko nezināja, bet, neskatoties uz to, cilvēki bija dzīvi un veselāki nekā tagad. Interesants fakts — valstīs ar lielāko vitamīnu patēriņu ir visvairāk smago hronisko slimību. Runa ir par ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Eiropas valstīm. Skaidrs, ka vitamīni nav vienīgais problēmu cēlonis, tomēr šī likumsakarība ir zīmīga.

Parunāsim par ķīmiski sintezētiem un rūpnieciski ražotiem vitamīniem ?

Sāksim ar svarīgāko — principā cilvēka organisms šādus vitamīnus var asimilēt ne vairāk par 3%. Tādēļ, pērkot vitamīnus, cilvēkiem jāzina, ka 97% naudas, kas iztērēta vitamīnu iegādei, labākajā gadījumā nonāks kanalizācijā. Iespējami arī sliktāki scenāriji, bet par to nedaudz vēlāk. Taču ar šiem trijiem procentiem viss nav tik vienkārši. Tā kā vitamīni ir radīti mākslīgi, tiem nav dabīgas mijiedarbības ar cilvēka šūnām — tie bojā šūnas un izraisa priekšlaicīgu organisma novecošanu. Būtībā, šādus vitamīnus, vienkāršā valodā mēs varētu saukt par vitamīniem – invalīdiem.

Otrkārt, medicīna nezina, kādos daudzumos vitamīni īstenībā nepieciešami cilvēkiem. Veidojas komiska situācija, ka ASV ieteicamā C vitamīna deva ir 60 mg dienā, Anglijā — 30 mg, Francijā — 80 mg un Itālijā — 45 mg. Rodas iespaids, ka francūži ir divreiz garāki un smagāki par amerikāņiem un dzīvo aiz polārā loka, ciešot no avitaminozes, bet visi angļi, salīdzinot ar pārējiem, ir vienkārši punduri. Tas viss liecina tikai par vienu — šo skaitļu pamatā nav nekādas sistēmas un nav zināms, kā tie tiek aprēķināti. Īstenībā vitamīnu nepieciešamību nosaka daudzi faktori — organisma ķīmija, vielmaiņas ātrums, dzīvesveids, fiziskā un psiholoģiskā slodze, kā arī daudzi citi faktori, kuri ir ļoti atkarīgi no katra indivīda.

Treškārt, līdz šim nav pierādīts ķīmisko vitamīnu lietošanas terapeitiskais efekts. Savukārt, blakusefekti un acīmredzamais kaitīgums gan ir fiksēti vairākos pētījumos. Piemēram, 2007. gadā Amerikas medicīnas asociācijas žurnālā tika minēti interesanti fakti. Izrādījās, ka E vitamīna lietošana palielina priekšlaicīgas nāves risku par 4%, bet A vitamīna lietošana — par 16%. Turklāt bērniem A vitamīna lietošana izraisa matu izkrišanu, redzes traucējumus, galvassāpes un deformācijas.

 

D vitamīns izskalo no kauliem kalciju un izraisa to deformāciju, kā arī izraisa sirds slimības, aterosklerozi un attīstības traucējumus bērniem. Ja to pievieno pārtikā, organisms to neasimilē, lai gan ir zināms, ka saules gaisma ir bezmaksas D vitamīna avots un parasta atrašanās saulē nodrošina šo hormonu nepieciešamajā daudzumā (īstenībā tas ir nevis vitamīns, bet gan hormons, ko cilvēka organisms izstrādā pats).

 

Viens no populārakajiem mītiem ir, ka  D vitamīna trūkumu raksturo sliktas visprējās organisma pašsajūtas pazīmes. Pie tādām bieži pieskaita ilgstoša noguruma sindromu, muskuļu vājumu, sāpes kaulos un locītavās, problēmas ar līdzsvaru un citas līdzīgas pazīmes. Tā nav taisnība ! Šie simptomi tik pat labi var būt arī kādu slimību simptomi, kas ar D vitamīna trūkumu nemaz nav saistīti. 

 

Pieņemts uzskatīt, ka C vitamīna trūkums organismā izraisa cingu un sagrauj asinsvadus. Taču izrādījās, ka C vitamīna lietošana jebkādos daudzumos neliek cingai izzust un neatjauno asinsvadus, bet daži citrusaugi izdara to ļoti ātri. Vēl jo vairāk — ja mātes grūtniecības laikā lietoja C vitamīnu, bērniem pēc piedzimšanas bieži bija izteikts šī vitamīna trūkums. Tas bija saistīts ar to, ka mātes organisms grūtniecības laikā aktīvi izvadīja šo vitamīnu, jo tas ir bīstams bērna organismam savas mākslīgās izcelsmes dēļ. Pēc dzimšanas bērna organisms turpināja izvadīšanu. Tas pats var notikt arī ar pieaugušu cilvēku. Īstenībā organisms var asimilēt C vitamīnu tikai tad, ja tiek uzņemts arī C2 vitamīns, kas, savukārt, atrodams tikai dzīvās struktūrās. Par to nez’ kāpēc neviens neko nezina.

Un visbeidzot, par vitamīnu B12. Īstenībā šis vitamīns neatrodas dzīvnieku izcelsmes pārtikā, kā pieņemts uzskatīt To izstrādā baktērijas, kas dzīvo cilvēka zarnu traktā. Cilvēka dzīves laikā izstrādātais šī vitamīna daudzums ir kaudzīte 5 mm diametrā.

Manuprāt, šādi notiek tādēļ, ka zinātne skata cilvēku kā bezpalīdzīgu būtni, kura nevar izdzīvot bez citu palīdzības, īpaši bez medicīnas palīdzības. Cilvēks tiek uzskatīts par kaut ko līdzīgu viengadīgam augam, kas dzīvo siltumnīcā un kuram nepieciešams mēslojums. Vitamīnu radīšana ir veids kā «uzlabot» dabu un cilvēku jeb pilnveidot Dievu. Tagad vitamīni jau piespiedu kārtā tiek pievienoti daudziem produktiem, lai tie kļūtu «vērtīgāki». Taču jāpatur prātā, ka cilvēka organismu veidojis Radītājs un šis organisms ir pilnīga sistēma, kas pastāvējusi jau miljoniem gadu, kas jau ir pierādīts fakts. Šajā sistēmā nekas nav jāuzlabo. Cilvēka organismam nepieciešams tikai tas, lai tam netraucē. Cilvēks ir neatņemama daļa no dabas, ko arī veidojis Radītājs — tajā viss ir integrāli saistīts. Radot cilvēku, Radītājs paredzēja arī visu, kas nepieciešams cilvēka dzīvei. Mēs tagad labi zinām, ar ko beidzas centieni mainīt dabu. Tādēļ ēdiet dārzeņus un augļus, ko radījusi daba, un nepārdzīvojiet par vitamīniem, minerālvielām utt. Tas viss ir pieejams dabā dzīvā veidā un pareizajās proporcijās, elementiem dabīgi savstarpēji papildinot vienam otru, kas ļauj mūsu organismam tos asimilēt. Turpretī ar mākslīgi radītajiem organisms vienkārši nezina, ko darīt.

Tomēr, ja Jūsu ēdienkarte nav sabalansēta, ja bieži ēdat ārpus mājas, ja ēdat steigā, ja pārtiekat no konservētas, ātri pagatavojamas pārtikas, pusfabrikātiem, saldumiem, miltu izstrādājumiem ar zemu šķiedrvielu daudzumi, tad visticamāk, ka Jūs ciešat no kāda vitamīna vai minerāla trūkuma organismā.

 

Kādas funkcijas orgnismā pilda D vitamīns ? 
D vitamīns cilvēka organismā nodrošina vairākas funkcijas. Svarīgākās no tām:
– regulē fosfora un kalcija maiņu;
– sekmē kalcija uzsūkšanos no zarnām un nogulsnēšanos kaulos;
-nodrošina skeleta normālu attīstību;
– piedalās kalciju transportējošā olbaltuma veidošanā;
– paaugstina organisma pretošanās spēju dažādām slimībām – stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu.

 

D vitamīna dabīgie avoti:
Cilvēks D vitamīnu dabiski lielākoties uzņem no saules gaismas: ultravioleto staru ietekmē ādā rodas D vitamīns no tā provitamīna ergosterola – 7-dihidrosterola, turpretim 7-dihidrosterols organismā veidojas no holesterīna.

Tādēļ ir tik ļoti svarīgi pietiekami uzturēties saulē ! Protams, vasarā to varam darīt biežāk, tomēr nav ieteicams pārspīlēt – ilgstoši uzturoties saulē, jālieto aizsargkrēms un jāapsedz galva.

Ziemā ieteicams doties pastaigās un uztvert saules gaismu, kad vien tā ir pieejama. Brīvdienās vislabāk izvēlēties aktivitātes svaigā gaisā.

D vitamīnu nelielās devās satur olas dzeltenums, piens aknas, vairākas zivis: tuncis, lasis, sardīnes, siļķes un skumbrijas, pilngraudu produkti, graudi, piens, siers, sviests.  D vitamīnu var uzņemt papildus lietojot organismam bioloģiski pieejamu (dabīgo) zivju eļļu !

  2 Responses to “Vai mums ir vajadzīgs papildus D vitamīns?”

  1. Uzrakstiet, ievnja, patiesību. Es ļoti ceru, ka varat argumentēt, labprāt izlasīšu. Domāju, ka Antiglobālisti to nopublicēs.

  2. Ja Jums šķiet, ka pastāv kaut kāda lielā un vienīgā “patiesība,” tad man Jūs jāapbēdina. Vienīgā patiesība šeit ir tāda, ka raksta autore sarakstījusi aplamības un puspatiesības.
    Te labs piemērs: “Interesants fakts — valstīs ar lielāko vitamīnu patēriņu ir visvairāk smago hronisko slimību.”
    Tikpat labi varētu apgalvot arī šādi: Interesants faksts – valstis ar lielāko elektrības patēriņu ir visvairāk smago hronisko slimību.
    Ne vitamīnu patēriņš, ne elektrības patēriņš nav vainojams hroniskajās slimībās kamēr tas nav pierādīts.
    Jā atkal fakti un pierādījumi 🙁 Un šādivar turpināt ar vairākiem rakstā izteiktajiem apgalvojumiem.

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)