Jūl 282011
 

 

  10 Responses to “Mūsdienu teorijas par āriešu un baltās rases izcelsmi.”

  1. Зачистка Даарии с карт паразитами——-http://video.yandex.ru/users/cordycepsland/view/851/?cauthor=cordycepsland&cid=6

  2. Священная страна Даария——http://energodar.net/nasledie/daariya.html Россия в кривых зеркалах
    Том 1. От русов звёздных до осквернённых русских——http://www.levashov.info/books.html———http://www.molvica.com/podcast/levashov/russia/russia_1.html

  3. Россия в кривых зеркалах. Николай Левашов——http://pravdorub.net/biblioteka/88-biblioteka/1429-rossiyavkrivihzerkalah?antiddos=5a276a7ac5567b73c7da409ca2c9cc22

  4. Andris Orols

    Vēsture ir tāda… diezgan… hmm… lieta. Personīgi es neesmu 100% pārliecināts ne par vienu teoriju, jo ”klāt nebiju un svecīti neturēju”. Pieņemu kā lielākas vai mazākas ticamības varbūtību.

  5. Ko darīt—-http://www.antision.info/node/513

  6. Kas ir ārietis?
    Saakotneeji vaards aarietis naak no vedu rakstiem. It kaa jau vecaakaas vedas ir Rigveda.
    Mēs varam rūpīgi apskatīt ikvienu mantru, ikvienu Rigvēdas šloku, kurā sastopams šis vārds, šī skaņa un konstatēt to, ka sākotnējās Rigvēdas zināšanas līdz mums ir nonākušas mācekļu pēctecībā caur Šrīlu Prabhupādu.

    1.
    Rigvēda samhita. 1 Mandala, 51 sūkta, 8 mantra:
    vi džanīhj ārjājan jē ča dāsjavo barhišmatē randhajā šāsad avratān,
    šākī bhava jadžamānasja čoditā višvet ta te sadhamādešu čākan. 1 051 08 .

    Jo labi dāsjas, ārjas izšķirt spēj
    Jo sodi tos, kas likumību nevēro, tos nokaltušā zālē pārvēršot
    Un tos, kas savu dzīvi nodzīvo, Visaugstākajam Kungam Višnu ziedojot
    Jel iedvesmo
    Jo šāda rīcība kā gaisma būs, kas ikdienu par svētkiem pārveidos

    vi džanīhj ārjājan jē ča dāsjavo – jo labi atšķir āryas un dāsjas, jo labi zini atšķirību starp tiem, barhišmatē randhajā šāsad avratān – sodi tos kas neievēro likumus, tiem kas neievēro likumus esi kā sods (sodi netaisnos – šāsad avratān) tos nokaltušā zālē pārvēršot, šākī bhava jadžamānasja čoditā – turpretīm taisnajiem, tiem, kas ziedo esi iedvesmas avots, kļūsti iedvesmotājs tiem, kas dzīvo Dieva Augstākajai Personībai ziedojot (jadžamānasja), višvet ta te sadhamādešu čākan – šāda taisna un skaidra rīcība tā tava, Ak Indra, lai prieku Visaugstajam Kungam un mums visiem sagādā

    a)
    Ārietis ir tas, kas pretēji dāsjām ievēro Visaugstā Kunga Višnu noliktos likumus un nodarbojas ar ziedošanu Visaugstajam Kungam.
    Uz to skaidri norāda vārds jadžamānasja – kādam upurē, veic ziedojumu ceremonijas, veic askēzes.
    Tā kā saskaņā ar Rigvēdu Visaugstais Kungs Višnu ir visu ziedojumu ceremoniju, visu askēžu, visu svēto un dievbijīgo rīcības galējais mērķis un meditācijas objekts – tad višnoho paramam padam sadā pašjanti sūrajaha / divīva čakšur ātatam . 1 022 20. RV 1.22.20.
    Visaugstā Kunga Višnu lotospēdas ir augstākā mājvieta, patvērums, un vienmēr to tiecas sasniegt sūrjas – dievišķie, gaišie, svētie, saulainie. Tur vienmēr tie vēlas nokļūt, uz turieni tie meditē (sadā pašjanti sūrajaha). Un šī Visaugstā Kunga augstākā mājvieta zaigo izplatījumā gluži kā acs debesjumā, kā acs debesīs – debesīs acs nolikta (divīva čakšur ātatam).
    Tādā veidā kļūst skaidrs ko nozīmē vārds jadžamānasja – tas ir ārieša raksturojošais lielums. Turpretīm dāsjas ir avratas – tie, kas neievēro Dieva Augstākās Personības Šrī Krišnas noliktos likumus. Un viņu rīcība ir neauglīga, un viņu darbība ne pie kā nenoved. Viņu daļa ir nokaltusi zāle.
    b)
    Šajā pantā ir skaidri atklāta vārda ārieša definīcija – tas, kurš ievēro Visaugstā Dieva Kunga Višnu noliktos likumus un nodarbojas ar sevis ziedošanu Visaugstākajam.
    Rigvēdas 7.100.4 mantras vēstījums to vēl vairāk izskaidro:
    vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan , dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .
    Caurstrāvojot pasauli visu šo, kā mājvietu to, Kungs Višnu priekš Manu dod.
    Pazemīgie patvērumā Viņam (Kungam Višnu) drošību radīs, caur Manu īpaši sagatavotajiem likumiem.

    Visa šī pasaule ir kā darbības lauks Manu likumiem dota. Un ārieši ir tie, kas ir Pazemīgi Visaugstā Dieva Kunga Višnu noliktās kārtības priekšā, tie, kas ziedo, tie šos likumus ievēro, pretēji dāsjām, kas ir avratas – likumu neievērotāji. Un tie tiks savu pašu darbības augļu sodīti, un to liktenis, to alga ir gluži tāds pati, kā zālei, kas nokalst. Dotajā gadījumā šī 1.51 himna ir vēršanās pie Indras, kura labvēlis un gādīgs draugs, kura glābjošais Kungs ir Visaugstais Kungs Višnu (1.22.19).
    Višnoho karmāni pašjata jato vratāni paspaše / indrasja judžjaha sakhā . 1 022 19 .
    Kunga Višnu pārpasaulīgajā darbībā veroties, kļūst skaidrs no kurienes visa likumība izriet un Viņa loma
    Kā Indras glābēja, drauga vistuvākā.

    Visaugstajam Dievam Kungam nav nepieciešamības sodīt neliešus – to paveiks viņa radītie spēki – dēvas, jeb padievi, materiālās dabas enerģijas un likumi.
    Dotajā gadījumā vēstījums satur aicinājumu Indram, kas skar kādu konkrētu notikumu starp divām konkrētām karojošām pusēm – dzimtām, ciltīm, klaniem – sauciet kā gribat. Un vienus Rigvēda sauc par āriešiem. Bet otrus par dāsjām. Kāpēc? Nevis dēļ dzimtas piederības! Nevis dēļ piederības pie kādas noteiktas kastas, bet gan dēļ RĪCĪBAS motīviem, dēļ nostāšanās pret vai par likumību.
    Caurstrāvojot visu šo ar jutekļiem uztveramo pasauli, Kungs Višnu to kā darbalauku priekš Manu dod, un pazemīgie VISĀ pasaulē radīs drošību, radīs patvērumu Visaugstā Kunga noliktajā kārtībā un likumībā – caur Manu, likumdevēja tēva, Dieva Augstākās Personības Šrī Krišnas pilnvarota pārstāvja likumiem (7.100.4)!
    c)
    Šeit ir vēlviens svarīgs vārds, kas norāda uz augšminēto – iedvesmo. Kungs Indra tiek lūgts iedvesmot taisnīgos, iedvesmot āriešus viņu ceļā, viņu likumības un ziedošanās Visaugstākajam Kungam Višnu ceļā. Un tā ir dabiska sūrjas – dievišķas būtnes, Visaugstā Dieva Kunga kalpa nepieciešamība – palīdzēt citiem nokļūt, sasniegt Višnu mājvietu visaugstāko. Un Indras, kā Kunga Višnu pazemīga kalpa, kā Dieva Augstākās Personības nolikta pilnvarotā pienākums ir iedvesmot uz garīgo kalpošanu ik vienu, kurš ir sācis sevis ziedošanas ceļu.

    2.
    Rigvēda samhita. 1 Mandala, 59 sūkta, 2 mantra:
    Mūrdhā divo nābhir agnihi prithivjā athābhavad aratī rodasjo/
    Tam tvā devāso džanadžanta dēvam vaišvanāram džjotir id ārjāja . 1 059 02 .

    Kā pieresvieta debesīs, kā naba Agnidēvs ir uz zemes.
    Tāpēc tas kļūst pārstāvis radītajam (debesīm un zemei)
    Tādu Tevi Visaugstais Dievs Kungs radīja – dēvu Vaišvanāru, gaismu ik ārietim.

    a)
    Arī šajā gadījumā ārieši ir saistībā ar Pārpasaulīgo Visaugstā Kunga darbību. Visaugstais Dievs Kungs Višnu priekš viņiem radīja Agni dēvu, lai tas tiem būtu kā gaisma. Šī sasaiste – Visaugstais Dievs Kungs Višnu un ārieši. Tā kā nav šaubu par to, ka Āriešu definīcija, ko es esmu saņēmis paramparā (mācekļu pēctecībā) ir Rigvēdas vēstījums:
    Par ārieti uzskatāms ikviens, kurš seko vēdiskajai varnāšramas kultūrai un atzīst Dievu Kungu Šrī Krišnu (Nārājanu, Govindu, Višnu) par Visaugstāko.
    Dotajā gadījumā, kas attiecas uz tam tvā devāso’džanadžanta dēvam, tad ir skaidri saprotams, ka ne par kādu: „Vaisvanara, the Deities produced thee, a God” te nevar būt runas. Jo Agni dēvu „produced” (radīja) nevis „Deities” (kaut kādi dievi daudzskaitlī – kā to tulko tādi rietumu zinātnieki kā P.Griffits), bet gan Visaugstais Kungs Višnu – kā to mums pavēsta pati Rigvēda (7.99.4):
    Kungs Višnu ir sākotnējais – tas, kas ir radījis visus padievus (tādus kā Sūrja, Ušass, Agni u.c.) – džanajantā sūrjam ušāsam agnim
    Urum jagjā čakrathur ulokam džanajantā sūrjam ušāsam agnim
    Dāsasja čid vrišašiprasja mājā džadhnathur nrā pritanādžjēšu 7 099 04 .
    Šo šloku P.Griffits tulko šādi (kontekstam – iepriekšējais pants):
    3 Rich in sweet food be ye, and rich in milch-kine, with fertile pastures, fain to do men service.
    Both these worlds, Visnu, hast thou stayed asunder, and firmly fixed the earth with pegs around it.
    4 Ye have made spacious room for sacrificing by generating Surya, Dawn, and Agni.
    O Heroes, ye have conquered in your battles even the bull-jawed Dasa’s wiles and magic.

    Mēs varam tulkot vārdus devāso’džanadžanta – „kā Visaugstā Kunga spēku, Pilnvaroto un izpausto dievišķo enerģiju radītu”. Un pretrunu nebūs. Jo saskaņā ar Rigvēdu – ar Rigvēdu viss ir kārtībā!, ko nevarētu teikt par rietumu zinātnieku piegājienu Rigvēdas pētniecībā un tulkojumos. Rigvēda runā skaidri un gaiši, kas ir Visaugstais Dievs Kungs, kas un ko ir radījis.
    Tāpēc vārdu savienojuma devāso Agni dēva (Kunga Agni) radīšanas (džanadžanta devam) konteksts nozīmē Visaugsto Dievu Kungu Višnu, un tas nevar tikt tulkots citādi, ja vien vēlamies izprast Rigvēdā pausto vēstījumu tādu, kāds tas ir. Jo Višnu ir radījis Agni, un Viņš ir Visaugstākais (kā to zin un atzīst abās pasaules daļās – ubhe te vidma radžaso višno deva tvam paramasja vitse).
    paro mātrajā tanva vridhāna na te mahitvam anv ašnuvanti /
    ubhe te vidma radžaso višno dēva tvam paramasja vitse . 7 099 01 .
    Neviens no mirstīgajiem nespēj apjēgt tavu majestāti, kas izplešās (aug, riest, plešās) visos virzienos un veidos no tava Pārpasaulīgā ķermeņa. Ak Kungs Višnu!, visi mēs, kas esam abās zemes pusēs zinām tevi un slavējam kā Visaugstāko Kungu.

    Tas ir nepārprotami. Pat P.Griffitam līdzīgie savos tulkojumos šo frāzi tulko viennozīmīgi, piemēram:
    1. MEN come not nigh thy majesty who growest beyond all bound and measure with thy body. Both thy two regions of the earth, O Visnu, we know: thou God, knowest the highest also.

    b)
    Tie, kas mēģina piesiet termu ārieši pie kādas konkrētās dzimtas, par šo pantu saka:
    In I.59.2, Agni is said to have been produced by the Gods to be a light unto the Arya. In the sixth verse, it is clear that the hymn is composed on behalf of the PUrus. – jo viņuprāt 1.59.6 tulkojums ir šāds:
    6 Now will I tell the greatness of the Hero whom Prarti’s sons follow as Vrtra’s slayer:
    Agni Vaisvanara struck down the Dasyu, cleave Sambara through and shattered down his fences.

    Pat nemēģinot apstrīdēt tulkojuma nianses un acīmredzamās nepilnības, tas nebūt nenozīmē to, ko mums vēlās „iebarot” noteiktu „vedu āriešu” teoriju attīstītāji zinātnieki. Jo tas, ka Agni palīdz konkrētajā notikumā (kurā piedalās konkrēta dzimta), nenozīmē to, ka Viņš ir radīts tikai ŠAI DZIMTAI!!!! Višnu ir radījis visu visumu!!! Viņš ir visa esošā tēvs un māte – un noreducēt to tikai uz vienu dzimtu – tas ir aizdomīgi, lai neteiktu vairāk! It sevišķi, ja ņem vērā to, ka Agidēvs ir mūrdhā divo. Vārdam mūrdhā ir trīs nozīmes – galva, piere, un smaile (virsotne, spice). Burtiski tulkojot sanāk – piere debesīs. Debesu piere. Debesu galva. Debesu smaile. Jebkurā gadījumā šie visi trīs apzīmējumi liecina par Agni dēva vietu šajā VISUMĀ – Debesīs un uz Zemes. Un par to liecina šis Viņam raksturīgais nozīmesvārds – mūrdhā divaha (piemēram: agnir mūrdhā divaha kakut patihi prithivjā ajam / 8.44.1; eša nribhir vi nījatē divo mūrdhā vrišā sutaha / 9.27.3; mūrdhā bhuvo bhavati naktam agnis tataha sūrjo džājatē prātar udjam / 10.88.6)

    Un arīdzan Visaugstais Dievs Kungs Višnu nav kāds tur nebūt dzimtas dievs vai dieviņš – atkārtošana zināšanu māte:
    vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan , dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04.
    Caurstrāvojot pasauli visu šo, kā mājvietu to, Kungs Višnu priekš Manu dod.
    Pazemīgie patvērumā Viņam (Kungam Višnu) drošību radīs, caur Manu īpaši sagatavotajiem likumiem.
    P.Griffits šo frāzi tulko šādi:
    In him the humble people trust for safety: he, nobly born, hath made them spacious dwellings.
    Tātad „humble people”. Pazemīgie, dhruvāso – tie kas pieņem Visaugstā Dieva Kunga Višnu likumus. Citiem vārdiem sakot – ārieši, nevis kā kādas dzimtas piederīgie, bet gan ļaudis pēc īpašībām – pazemīgie. Caurstrāvojot VISU šo pasauli, kungs Višnu iekārto lietas tā, lai tie kas ir ārieši (pazemīgie) VISĀ PLAŠAJĀ PASAULĒ varētu rast patvērumu.
    Un tas ir nepārprotami.
    c)
    Vārdu forma id āryāya vien ko nozīmē! Ik, it ārietim. Agnidēvs ir Debesu un Zemes, visa rādītā pārstāvis. Taču frāzi athābhavad aratī rodasjo var tulkot principiāli citādi, ja zin, ko nozīmē aratī, un kāda loma ir ugunim, agni dēvam aratī veikšanā! Ne jau velti agnidēva vieta ir pieresvieta debesīs! Ne jau velti viņa vieta ir zemes nabassaite, visuma centrā. Līdzīga vieta viņam ir aratī ceremonijā, un viņš dabiskā kārtā kļūst par (athābhavad) aratī no debesīm un zemes Visaugstajam Kungam, un šī aratī gaisma ir domāta ik ārietim, jo ārietis ir tas, kas veic ziedošanas, ziedojumu ceremonijas (1.51.8 vi džanīhj ārjājan jē ča dāsjavo barhišmatē randhajā šāsad avratān,
    šākī bhava jadžamānasja čoditā višvet ta te sadhamādešu čākan. 1 051 08 .
    Jo labi atšķir āryas un dāsjas, jo labi zini atšķirību starp tiem, – sodi tos kas neievēro likumus, tiem kas neievēro likumus esi kā sods tos nokaltušā zālē pārvēršot, – turpretīm taisnajiem, tiem, kas ziedo esi iedvesmas avots, kļūsti iedvesmotājs tiem, kas dzīvo Dieva Augstākajai Personībai – šāda taisna un skaidra rīcība tā tava, Ak Indra, lai prieku Visaugstajam Kungam un mums visiem sagādā).

    Šo ziedojumu ceremoniju neatņemama sastāvdaļa ir aratī, savukārt ikviena aratī neatņemama sastāvdaļa ir uguns piedāvāšana Visaugstajam Kungam vispirms, un tad padieviem, senčiem utt. Lūk kāda ir Agni dēva vieta šajā pasaulē – viņa vieta ir centrālā visās ziedojuma ceremonijās, kā to ir nolikusi Dieva Augstākā Personībā starp debesīm un zemi.

  7. Tātad mēs konstatējam sekojošo:

    1. ārietis ir tas, kas pretēji dasjām nodarbojas ar sevis ziedošanu Visaugstajam Kungam Višnu. Vārds jadžamānasja nozīmē „ziedošanu kādam”. Šis kāds, visu ziedošanu, visas dievbijīgo cilvēku rīcības un meditācijas objekts ir Visaugstais Kungs Višnu:
    tad višnoho paramam padam sadā pašjanti sūrajaha / divīva čakšur ātatam . 1 022 20.

    2. ārietis ir tas, kas pretēji dasjām ievēro Dieva Augstākās Personības noliktos likumus. Dasjas ir avratas – likumu neievērotāji. Turpretīm ārieši ir tie (pazemīgie – dhruvāso), kas atzīst un ievēro Visaugstā Dieva Kunga Višnu dotos likumus:
    vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

    3. ārietis ir tas, kas pieņem to, ko Dieva Augstākās Personība tam dod. Agni dēvs būs kā gaisma ikvienam, kas ir ārietis, jo Visaugstais Kungs Višnu ir radījis Agni dēvu:
    Urum jagjā čakrathur ulokam džanajantā sūrjam ušāsam agnim
    Dāsasja čid vrišašiprasja mājā džadhnathur nrā pritanādžjēšu 7 099 04 .

    4. ārietis ir tas (lai kurā no abām pasaules pusēm viņš neatrastos), kas atzīst un pazīst Kungu Višnu par Visaugstāko:
    paro mātrajā tanva vridhāna na te mahitvam anv ašnuvanti /
    ubhe te vidma radžaso višno dēva tvam paramasja vitse . 7 099 01 .

    5. ārietis ir tas, kas ir pazemīgs Dieva Augstākās Personības priekšā. Ārietis nav tikai kādas vienas dzimtas, tautas, rases, kastas vai nācijas piederīgais. Ārietis ir tas, kas ir pazemīgs Dieva Augstākās Personības priekšā. Un Visaugstais Kungs Višnu nav tikai kādas dzimtas, kastas, tautas vai priesteru ģimenes dievs, jo viņš caurstrāvo un uztur visu pasauli:
    vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

    6. ārietis ir tas, kas ir rod patvērumu un drošību Visaugstajā Kungā Višnu un viņa noliktajā likumībā.
    vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

    7. ārietis ir tas, kas veic aratī Dieva Augstākajai Personībai. Aratī galvenā sastāvdaļa ir sūtība debesīm un zemei – agni, un tā ir gaisma, kas apgaismo ikvienu, kas veic šo aratī – ik ārieti.
    Mūrdhā divo nābhir agnihi prithivjā athābhavad aratī rodasjo/
    Tam tvā devāso džanadžanta dēvam vaišvanāram džjotir id ārjāja . 1 059 02 .

    • Andris Orols

      Nu, re – izņemot kristiešus sāk parādīties (mūsu www) arī kāds Vēdu literatūras zinātājs. Domāju, ka tas ir ļoti labi, jo uzskatāmi parāda, ka visas mūsu zināšanas par vēsturi, reliģiju u.c. ir diezgan ierobežotas. Šādas sarunas un komentāri varētu veicināt arī virskonfesionālas, vairāk zinātniski-analītiskas gaisotnes veidošanos, kur tiek iztirzāta problēmas būtība, nevis vienkārši aizstāvēti savi līdzšinējie priekšstati par lietu būtību.

  8. Zilickis (http://tencinusarunas.wordpress.com/2011/01/25/laujiet-jel-atvases-dzit-1-1-1-2-baltu-tautu-civilizacija-eiropa-un-pasaule-48-g-tk-p-m-e-%E2%88%92-m-e-13-gs-made-ozola-marija-zonenberga-olgerts-zilickis/ vai http://uploadingit.com/d/GXFBYRFMVDR8RIHJ ) uzskata :
    Tātad pēc Prūsijas kara (XII gs. – Ivars) no plašās baltu civilizācijas palika pāri tikai skaitliski niecīgas un etniski sajauktas relikta tautiņas – latvieši, lietuvieši, īri, islandieši, norvēģi, Baltistānas balti, Indijas sindu un ariešu etniskās grupas, starp kurām seno kultūru un valodu prata nosargāt vienīgi lietuvieši un latvieši, kuriem krievi un citi iekarotāji neļauj brīvi savas atvases dzīt vēl tagad.

    • Kas ir ārietis. Turpinājums.
      Tātad iepriekšējā rakstā mēs konstatējām sekojošo:

      1. ārietis ir tas, kas pretēji dasjām nodarbojas ar sevis ziedošanu Visaugstajam Kungam Višnu. Vārds jadžamānasja nozīmē „ziedošanu kādam”. Šis kāds, visu ziedošanu, visas dievbijīgo cilvēku rīcības un meditācijas objekts ir Visaugstais Kungs Višnu:
      tad višnoho paramam padam sadā pašjanti sūrajaha / divīva čakšur ātatam . 1 022 20.

      2. ārietis ir tas, kas pretēji dasjām ievēro Dieva Augstākās Personības noliktos likumus. Dasjas ir avratas – likumu neievērotāji. Turpretīm ārieši ir tie (pazemīgie – dhruvāso), kas atzīst un ievēro Visaugstā Dieva Kunga Višnu dotos likumus:
      vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

      3. ārietis ir tas, kas pieņem to, ko Dieva Augstākās Personība tam dod. Agni dēvs būs kā gaisma ikvienam, kas ir ārietis, jo Visaugstais Kungs Višnu ir radījis Agni dēvu:
      Urum jagjā čakrathur ulokam džanajantā sūrjam ušāsam agnim
      Dāsasja čid vrišašiprasja mājā džadhnathur nrā pritanādžjēšu 7 099 04 .

      4. ārietis ir tas (lai kurā no abām pasaules pusēm viņš neatrastos), kas atzīst un pazīst Kungu Višnu par Visaugstāko:
      paro mātrajā tanva vridhāna na te mahitvam anv ašnuvanti /
      ubhe te vidma radžaso višno dēva tvam paramasja vitse . 7 099 01 .

      5. ārietis ir tas, kas ir pazemīgs Dieva Augstākās Personības priekšā. Ārietis nav tikai kādas vienas dzimtas, tautas, rases, kastas vai nācijas piederīgais. Ārietis ir tas, kas ir pazemīgs Dieva Augstākās Personības priekšā. Un Visaugstais Kungs Višnu nav tikai kādas dzimtas, kastas, tautas vai priesteru ģimenes dievs, jo viņš caurstrāvo un uztur visu pasauli:
      vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

      6. ārietis ir tas, kas ir rod patvērumu un drošību Visaugstajā Kungā Višnu un viņa noliktajā likumībā.
      vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

      7. ārietis ir tas, kas veic aratī Dieva Augstākajai Personībai. Aratī galvenā sastāvdaļa ir sūtība debesīm un zemei – agni, un tā ir gaisma, kas apgaismo ikvienu, kas veic šo aratī – ik ārieti.
      Mūrdhā divo nābhir agnihi prithivjā athābhavad aratī rodasjo/
      Tam tvā devāso džanadžanta dēvam vaišvanāram džjotir id ārjāja . 1 059 02 .
      ————————————————

      Turpinasim, lai nonaktu pie 8 punkta

      Rigveda 1 Mandala 103 sūkta 3 mantra

      sa džātūbharmā šraddadhāna odžaha puro vibhindann ačarad vi dāsīhi
      vidvān vadžrin dasjave hetim asjārjam saho vardhajā djumnam indra . 1 103 03 .

      Šis pants ir visai nozīmīgs jo ataino konkrētu notikumu attīstības gaitu, kuru varētu raksturot šādi – Indra grauj „dasju” nocietinājumus ar savu vadžru utt. vairojot āriešu varenību un slavu.
      Griffita tulkojums:
      3 Armed with his bolt and trusting in his prowess he wandered shattering the forts of Dasas.
      Cast thy dart, knowing, Thunderer, at the Dasyu; increase the Arya’s might and glory, Indra.

      Vai dzimta pret dzimtu? Un ja tā – vai ārieši ir dzimta? Pat ja VISA ŠĪ DZIMTA IR ārieši, tas nebūt nenozīmē to, ka VISI ārieši ir tikai šī dzimta.Vai tauta pret tautu? Cilts pret cilti? Konkrētajā gadījumā zinātniekiem ir dažādas versijas. Taču tas nav mūsu pētījuma lokā – lai kā tur arī nebūtu viena no konkrēti neminētajām dzimtām (klaniem, ciltīm) tiek pagodināta ar salīdzinošo vārdu ārieši, priekš kuriem Indra cenšās un otra konkrēti pēc nepārprotamas ģenealoģiskās piederības neminēta dzimta (klans, cilts) tiek dēvēta ar tādu pašu salīdzinošo apzīmējumu, tikai negatīvā pretstatu nozīmē – dāsjas! Pat zinātniskajās aprindās vārdi arya un dasa netiek tulkoti kā dzimta (tauta, nācija, cilts, klans utt), bet gan kā īpašību vārdi!:

      dasjavaha, dasjavo
      Lemma: dasju
      ” Nichtarier m , Barbar m ; Feind m , Dämon m ; Räuber m , Bandit m ; aus der Kaste Gestoßener m ” (1: 2)

      ārjāt, āryān, ārjā (nt)
      Lemma: ārja-
      ” Arier m ; Angehöriger einer der drei oberen sozialen Gruppen; Vok Herr!” (1: 1)

      No kurienes tad šīs visas teorijas par tautām – indo-, eiro-, balt- utt. āriešiem? No kurienes? Kur palikuši indo-, eiro- un balt-dāsjas?
      Ja jau Rigvēdas vārds ārya pēc to pašu „tautu, dzimtu un klanu migrācijas un attīstības” teoriju veidotāju zinātnieku atzinumiem NETIEK tulkots saistībā ar tautu, dzimtu, klanu? No kurienes šāda nekonsekvence?
      Un ko nozīmē šo vācu sanskritoloģijas skolas zinātnieku (kas ir devuši šos konkrētos vārdu tulkojumus) mēģinājums piesiet vārdu ārietis kādai noteiktai kastai? – kā mēs redzam pēc „it kā” iespējamajiem tulkojumiem dasju – aus der Kaste Gestoßener un ārya – Angehöriger einer der drei oberen sozialen Gruppen; Vok Herr!”?!!
      Te nu mēs, sekodami t.s. „zinātniskajam” piegājienam kopā ar pašiem zinātniekiem nokļūstam pamatīgās sprukās – jo Rigvēda vēsta par divu konkrētu karojošo pušu – DZIMTU karadarbību. Jo vēdiskajos laikos vienīgie karotāji bija kšatriju klani un dzimtas! Viena vēdu iekārtas sociālā grupa (kasta) pret otru šīs pašas sabiedrisko attiecību kopuma sociālo grupu (kastu) NEKAD NAV karojusi! Karoja TIKAI KŠATRIJI – vienas sociālās grupas ietvaros. Dzimta karoja pret dzimtu – jo visa dzimta bija kšatriji – vienas kastas pārstāvji. Brahmaņu un priesteru saimes nepiedalījās karadarbībā. Tirgotāji un darbaļaudis nepiedalījās karošanā. Jo ikviena Kšatrija pienākums bija rūpēties par brahmaņiem, vaišjām un šudrām un aizstāvēt SAVU godu, padotos un līdzcilvēkus kā no iekšpuses, tā no āras!!!
      Sekojot vārda „ārieši” kastu noslogojuma nozīmes paudējiem (kas tulko šo vārdu kā Angehöriger einer der drei oberen sozialen Gruppen; Vok Herr!”) sanāk, ka ārieši bija tikai triju t.s. „augstāko” kastu pārstāvji. Hm. Tad jau sanāk ka karoja vaišjas un brahmaņi (ārieši) – pretēji vedu noteikumiem!, kas stingri noteica MANU likumos, ka karošana ir TIKAI kšatriju privilēģija un pienākums!. Sekojot ateistisko zinātnieku loģikai jāsanāk, ka tie, kas šajā pantā minēti kā ārieši nemaz nav ārieši, jo saskaņā ar Rigvēdu ārieši ir tie, kas pretēji dasjām ievēro likumus:
      2. ārietis ir tas, kas pretēji dasjām ievēro Dieva Augstākās Personības noliktos likumus. Dasjas ir avratas – likumu neievērotāji (1.51.8).
      vi džanīhj ārjājan jē ča dāsjavo barhišmatē randhajā šāsad avratān,
      šākī bhava jadžamānasja čoditā višvet ta te sadhamādešu čākan. 1 051 08 .

      Turpretīm ārieši ir tie (pazemīgie – dhruvāso), kas atzīst un ievēro Visaugstā Dieva Kunga Višnu dotos likumus, Manu likumus:
      vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

      Bet ja mēs atsakāmies no zinātnieku maldu ceļiem un salīdzinām Rigvēdas vēstījumu ar to vēstījumu, ko mums sniedz autoritātes vienā no mācekļu pēctecības līnijām – teiksim, A.C. Bhaktivedanta Svāmī Prabhupāda, tad mēs redzam, ka:

      8. ārietis ir tas, kas atzīst vēdisko varnāšramas sociālo sistēmu.
      Šūdras nevarēja būt dasas – jo šūdras atzina vēdisko 4 varnu un 4 āšramu sociālo sistēmu, jo viņi bija neatņemama šīs sistēmas daļa – šīs sistēmas pamats un uzturētāji! Šajā sistēmā varēja būt kāds, kas ir tāda vai cita iemesla pēc zaudējis savu varnu (rupji izsakoties – kastu) – neapšaubāmi – un tā tas arī bija. Un daudzi to darīja labprātīgi, kļūdami par vientuļniekiem svētajiem, pieņemdami vanaprāsthu vai sannjāsu – atsacīšanās dzīves kārtas, jeb āšramus. Paradokss ir tāds – četri dzīves ceļa posmi, āšrami paredzēja šādu lietu gaitu – visa (reliģijas, noteikumu, likumu, priekšrakstu utt.) atmešanu un nodošanos pilnīgai sevis ziedošanai Visaugstākajam!
      Tā kā šeit atklājas vārda dasju dziļākā jēga, kas paliek zinātniekiem apslēpta viņu lepnuma, tumsonības un iedomu dēļ – dasju ir nevis „ aus der Kaste Gestoßener”, bet gan kas dziļāk – tie, kas nepieņem vēdisko sociālo 4 varnu (kastu) un 4 āšramu (dzīves posmu) sistēmu kā tādu. Tātad dasju ir nevis no kastas izstumtais, bet gan tas kas ir atstūmis no sevīm vēdisko kultūru, neatzīdams un noliegdams to. Lūk ko nozīmē dasju. Un konkrētajā Rigvēdas mandalas 103 sūktas aprakstītie notikumi ataino reālu karu starp divām karojošajām pusēm – klaniem, dzimtām. Starp kšatrijiem, karotājiem – vienus no tiem vedas cildina par āriešiem, jo šie kšatriji-karotāji (lai kādai dzimtai viņi arī nepiederētu) atzina vēdu varnāšramas sociālo iekārtu un Višnu kā Dieva Augstāko Personību, savukārt citus – nē, kaut arī tie tā vai citādi daļēji sekoja vēdiskās kultūras principiem un noteikumiem (būdami karotāji un ievērodami kara likumus) taču neatzīdami tos pilnībā.
      Līdzīgi kā mūsdienu zinātnieki runā par vēdu iedalījumu un autoritativitāti, iedala vēdas „īstajās” un „neīstajās”, agrākajās un vēlākajās utt. nepieņemot vēdas un vedu mērķi pilnībā, kopumā, kā savstarpēji saistītu un vienotu lielumu. Viņi neatzīst smriti, jo redzi, smriti nav šruti, un ja var ticēt kaut kam, un ņemt kaut ko vērā, tad tas ir tikai un vienīgi šruti, utt. Un ko par to saka pasās vēdas? Šruti? ŠRUTI APGALVO, KA CILVĒKAM IR JĀPIEŅEM SMRITI (1.100.4) –
      vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .

      Visaugstais Kungs Višnu visu šo pasauli deva kā darbalauku Manu – likumu devējam tēvam. Kas ir Manu? Kas ir Manu likumi? Tie ir smriti – autoritatīvi AR NEAPŠAUBĀMA LIKUMA SPĒKU apveltīti vedu raksti, kas ir domāti cilvēkiem. Tāpēc jau tie ir sarakstīti cilvēkiem saprotamajā valodā – laukika sanskritā. Šruti ir sarakstīti vedu sanskritā – jeb sanskritā, kurā sarunājas dēvas un viņu līmeņa dzīvās būtnes. Parastajiem mirstīgajiem šruti bija neizprotami. Lūk kāda atšķirība starp šiem diviem sanskritiem – viens ir AUGSTĀKA LĪMEŅA (sarežģītāks, akcentētāks, smalkāks, niansētāks, komplicētāks) un otrs PIEZEMĒTĀKS un nevis vecāks (senāks) un jaunāks (vēlāks), kā to mēģina pasniegt nejēgas zinātnieki.
      Pavisam ir 20 smriti
      Manu, Atri, Visnu, Harita, Yajnavalkya, Usana, Angira, Yama, Apastambha, Sanivarta, Katyayana, Brhaspati, Parasara, Vyasa, Sankha, Likhita, Daksa, Gautama, Satatapa, Vasistha.
      Manu smriti – likumi, kuros drošību un patvērumu radīs pazemīgie!
      vi čakramē prithivīm eša etam kšetrāja višnur manušē dāšasan / dhruvāso asya kīrajē džanāsa urukšitim sudžanimā čakāra . 7 100 04 .
      Jo smriti, saskaņā ar autoritātēm ir šruti (Ridvēdu) vēstījums parastiem mirstīgajiem saprotamā valodā. Smriti ir Šruti atziņu vedas.

      Sruti un smrti literatūras klasifikācija ir sekojošā:
      4 Vedas: Rg, Sama, Yajur, Atharva:

      ekavimsatibhedena rgvedam krtavan pura
      sakhanantu satenaiva yajurvedamathakarot
      samavedam sahasrena sakhanam pravibheda sah
      atharvanamatho vedam vibheda navakena tu
      “Rgveda sadalās 21 daļā un Yajurveda 100 daļās (sakhās). Samaveda 1,000 daļās un Atharvaveda 9 daļās.”
      (Kurma Purana 52.19-20)
      Katrai daļai (sakhai) ir 4 subdivīzijas ko sauc sekojoši: Samhita (Mantra), Brahmana, Aranyaka, un Upanisad.
      Pavisam kopumā Vedas ietver sevī 1130 Samhitas, 1130 Brahmanas, 1130 Aranyakas un 1130 Upanisadas, kopumā 4520 nosaukumu.
      Taču visu iznīcinošā laika ietekmē, lielākā daļa vedu ir cilvēkiem nozaudētas. Mūsdienās ir palikušas pieejamas tikai 11 Samhitas, 18 Brahmanas, 7 Aranyakas un 220 Upanisadas. Tas ir mazāk kā 6% no visa Vedu vēstījuma.

      4 Upavedas: Ayur (medicīna), Gandharva (mūzika), Dhanur (karamāksla), Sthapatya (arhitektūra)

      6 Vedangas (“Vedu zari”): Siksa (izruna), Canda (dzejas metrika), Nirukta (etymoloģija un leksikoloģija), Vyakarana (gramatika), Kalpa (rituāli), Jyotisa (astronomija un astroloģija)
      Pirmie divi zari satur sevī informāciju kā pareizi izrunāt Vedas, otrajos divos māca kā pareizi izprast Vedas un trešajos divos – kā pareizi izmantot Vedas.

      Smrti: ir 20 smrtis –
      Manu, Atri, Visnu, Harita, Yajnavalkya, Usana, Angira, Yama, Apastambha, Sanivarta, Katyayana, Brhaspati, Parasara, Vyasa, Sankha, Likhita, Daksa, Gautama, Satatapa, Vasistha.

      Itihasa: Ramayana and Mahabharata

      Puranas: četru Vedu vēstījuma un mācības izklājums vēsturiskā aspekta un stāstu formās, padarot vienkāršāku garīgās dzīves izpratni, kas ir jo svarīgi it sevišķi šim laikmetam.
      18 Puranas sadalās 3 grupās: sattva (skaidrības) – Visnu, rajas (kaislību) – Brahma and tamas (tumsības) – Siva.
      Tas ir atklāts Padma Purana, Uttara khanda 236.18-21:
      Sattva: Visnu, Narada, Bhagavata Garuda, Padma, Varaha Rajas: Brahmanda, Brahma-vaivarta, Markandeya, Bhavisya, Vamana, Brahma Tamas: Matsya, Kurma, Linga, Vayu/Siva, Skanda, Agni
      Garuda Purana 1.223.15-16 Vamana puranas vieta min Vayaviya:
      “18 Puranas ir – 1. Brahma, 2. Padma, 3. Vaisnava, 4. Saiva (or Vayu), 5. Bhagavata, 6. Bhavisya, 7. Naradiya, 8. Skanda, 9. Linga, 10. Varaha, 11. Markandeya, 12. Agneya, 13. Brahmavaivarta, 14. Kaurma, 15. Matsya, 16. Garuda, 17. Vayaviya and 18. Brahmanda.”
      Garuda Purana 3.1.43,45,64 papildina: “Bhagavata ir visu pārējo Purānu virsotne.”
      Šāda lietu kārtība ļauj pakāpeniski pacelties dzīvajai būtnei no tumsības līdz pārpasaulībai.

      18 Upapuranas:
      Sanat Kumara, Narasimha, Brhannaradiya, Linga, Durvasa, Kapila, Manava, Ausanasa, Varuna, Kalika, Mahesvara, Samba, Saura, Parasara, Devibhagavata, Aditya, Vasistha, Visnudharmottara.

      18 Vidyas:
      Purana, Nyaya, Mimamsa, Dharmasastra, Rg, Sama, Yajur, Atharva, Siksa, Kalpa, Canda, Jyotisa, Nirukta, Vyakarana, Ayurveda, Gandharva, Dhanur, Arthasastra.

      Prasthanatrayi (vedu rakstu krējums, esences):
      Bhagavad-gita (700 verses), 10 mukšja Upanisadas and Brahmasutras (Vedanta-sutra satur 560 sutras).
      64 Kalas (vedisko mākslu veidi, kā tie minēti SB 10.44):
      Dziedāšana, Spēlēšana uz muzikāliem instrumentiem, Dejošana, Aktiermāksla, Gleznošana, Ķermeņa izdaiļošanas māksla ar tilaku un kosmētiku, Dizaina māksla izmantojot rīsu pulveri un ziedus, Ziedu dekorēšanas māksla, Mūzikas spēlēšana ūdenī, Ūdens māksla, krāsu jaukšanas māksla, Z|ieduvītņu veidošanas māksla, Galvas izpušķošanas māksla, Aktieru ģērbšanas māksla, Ausu rotāšanas māksla, smaržu iegūšanas māksla, Ornamentālistika, Maģija, Roku krāsošana, Kulinārija, Dzērienu pagatavošana, Adīšana, Diegu spēlēšana, Spēlēšana uz vinas un damaru, Mīklu minēšana, Deklamēšana, Dzeja, Grāmatu lasīšana, Stāstīšana, Komentēšana, Ašanas – pīšanas un stiegrošanas māksla, Vērpšana, Namdara-galdnieka-kokapstrādes māksla, Ahitektūra, Juveliermāksla, Metalurģija, Dārgakmeņu veidošanas un izmantošanas māksla, Mineraloģija, zāļu ārstniecība, Gaiļu u.c. dzīvnieku cīņas sporta māksla, mājlopu audzēšana, Aromātika, Matu kopšana, Simbolika, Sofistika, Dialektika- lingvistika, Rotaļieltu veidošana, Yantru veidošana, Ratubraukšana, Rakstniecība, Zirgu un zīloņu aprūpe, Tambulu veidošana, Peldēšana. (ņemot vērā manu nepilnīgo tulkošanu pieņemiet lūdzu šo sarakstu idejiskā līmenī, ne burtiski)

      64 Tantras vai Agamas: Tantras ir Kunga Sivas vēstījums Devi. Tās iedalās 3 daļās: Agama, Yamala and Tantra. Kas savukārt atkarībā no godināmās dēvatas iedalās: saiva, vaisnava and sakta.
      Tantras iedalās līdzīgi kā Vedu smrti sastras. Mantra, yantra un tantra – mantra = skaņa ko izmanto pienākuma pildīšanā; yantra = rīki, kas nepieciešami pienākum izpildei; tantra = veids, kā pienākumu pildīt. Pienākuma izpildes aspektā vaidika and tantrika sistēmas neatšķirās.
      Būtiskās vaidika un tantrika sastru atšķirības ir to struktūrā; vaidika sastras attiecas uz gotru (ciltskoku), kāmērt tantrika sastras atvērtas skolotāju mācekļu pēctecības iniciācijām.
      Maha-sidhi-sarasvata-tantra ietver sevī 64 tantras:
      1) Siddhisvara, 2) Mahatantra, 3) Kalitantra, 4) Kularnava, 5) Jnanarnava, 6) Nila, 7) Fetakare, 8) Devi-agama, 9) Uttara, 10) Sri-krama, 11) Siddhi-yamala, 12) Matsya-sukta, 13) Siddha-sara, 14) Siddhi-sarasvata, 15) Varahi, 16) Yogini, 17) Ganesa-vimarsini, 18) Nitya, 19) Sivagama, 20) Camunda, 21) Mundamata, 22) Hamsamahesvara, 23) Niruttara, 24) Kula-prakasaka, 25) Kalpa, 26) Gandharvaka, 27) Kriyasara, 28) Nibandha, 29) Svatantra, 30) Sammohana, 31) Lalita, 32) Radha, 33) Malini, 34) Rudra-yamala, 35) Brhat-srikrama, 36) Gavaksa, 37) Sukumudini, 38) Visuddhesvara, 39) Malinivijaya, 40) Samayacara, 41) Bhairavi, 42) Yogini-hrdaya, 43) Bhairava, 44) Sanat Kumara, 45) Yoni, 46) Tantrantra 47) Nava-ratnesvara, 48) Kula-cudamani, 49) Kamadhenu, 50) Kumari, 51) Bhuta-damara, 52) Malini-vijaya, 53) Brahma-yamala, 54) Bhava-cudamani, 55) Visva-sara, 56) Mahatantra, 57) Mahakata, 58) Kulamrta, 59) Kuloddisa, 60) Kunjika, 61) Cintamani, 62) Yamala, 63) Tantra-devaprakasa, 64) Kama

      Pancaratra Agamas:
      Ir 3 agamiskās skolas – Saiva, Sakta and Vaisnava – un katrai no tām ir savas Pancaratras. Sri-sampradaya sekotājiem (Sri Vaisnaviem) ir liels skaits agamu. Katrai no tām ir 4 topiki:
      Jnana, jeb zināšanas; kriya, jeb kalpošana (kā tempļu celtniecība un dievību uzstādīšana); carya, jeb vadīšana (tāda kā ikdienas ritu un svētku nodrošināšana); un yoga jeb bhakti – sevis ziedošana, pašatdošanās utt.
      Agamas raksturojošās iezīmes ir šādas:
      (a) Dieva Augstākās Personības esamība bez predominantes vīrišķajā vai sievišķajā aspektā.
      (b) Individuālu, atsevišķu dzīvo būtņu esamība.
      (c) Objektīvas, reālas Absolūtās Patiesības esamība.
      (d) Sevis veltīšana Visaugstākajam kā vienīgā emancipācija.
      Pancaratra ior īpaši domāta Kali-yugai. Tās ir ekvivalentas sākotnējām Vedām, jo ir Visaugstā Dieva Kunga Personisks vēstījums Visuma pirmajai dzīvajai būtnei – Kungam Brahmam.
      Vārdam “Pancaratra” ir vairāki skaidrojumi.
      a) Kungs Višnu tās pavēstija piecās naktīs (panca ratri) of Brahma; that’s where the name comes from. Alternatively, it is said that the
      b) pieci procesi tiek apgaismoti tumsā – jnana, astanga-yoga, sankhya, u.c.
      c) Ahirbudhnya-samhita vēstī, ka Pancaratra nozīmē piecu Kunga Vasudevas manifestāciju – Para, Vyuha, Vibhava, Arca un Antaryami izgaismošana
      d). Bhaktivinoda Thakura Navadvipa Mahatmya, 13 sadaļā ir teikts: “Pieci rsi (Sandilya, Upagayana, Maunjayana, Kausika, un Bharadvaja) katrs atsevišķi tika instruktēti, katrs pa vienai dienai un naktij (panca-ratra, “piecas naktis”) no tā Kunga Narayanas. Vēlāk, Narada Muni vadīti tie pierakstīja Pancaratra Vidyanagarā, lai ļaudis varētu izglītoties praktiskajā garīgajā kalpošanā.
      e) Saskaņā ar Narada Pancaratra vārds Pancaratra nozīmē arī piecus zināšanu tipus.
      Ir 59 Pancaratras:
      1) Agastya-samhita, 2) Aniruddha, 3) Ahirbudhnya, 4) Isvara, 5) Kapinjala, 6) Kasyapa, 7) Jayakhya, 8) Narada, 9) Pancaratra, 10) Naradiya, 11) Parama, 12) Parama Purusa, 13) Parasara 14) Padma-samhita, 15) Padma-tantra, 16) Paramesvara, 17) Purusottama, 18) Pauskara, 19) Brhad Brahma, 20) Bharadvaja, 21) Markandeya, 22) Laksmi-tantra, 23) Visvamitra, 24) Visnu, 25) Visnutilaka, 26) Visvaksena, 27) Sandilya, 28) Seva, 29) Sri Prasna, 30) Sanat Kumara, 31) Satvata, 32) Hayasirsa, 33) Trailokyamohana, 34) Vaibhava, 35) Prahrada, 36) Garga-galava, 37) Sandilya, 38) Satyokta, 39) Vasistha, 40) Savanakara, 41) Narayaniya, 42) Jnanarnava, 43) Svayambhuva, 44) Kapila, 45) Vihagendara, 46) Atreya, 47) Narasimhakhya, 48) Anamdakhya, 49) Aruna 50) Baudhayana, 51) Vaisnavacarita, 52) Mahatantri, 53) Bhagavata, 54) Sivohita, 55) Visnubhasita, 56) Padmodbhava, 57) Varaha, 58) Samanya, 59) Vyarokta
      Ir arīdzan 108 Pancaratragamas, bet vairums no tām zaudētas.

      Tāda lūk īsumā izsakoties ir ārieša, kā vēdiskās kultūras nesēja „bagāža”.

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.