Jūn 132014
 

Kā zināms, Saeimas vēlēšanās var balotēties tikai no partijām vai partiju apvienībām. Ja es aizeju uz kādas partijas biroju un viņi mani atsakās reģistrēt kā kandidātu, tātad manas tiesības ir pārkāptas un es varu sūdzēties Satversmes tiesā un pēc tam Eiropas Cilvēktiesību tiesā? Var apstaigāt arī visu partiju birojus un teikt apmēram tā, “Es iestāšos Jūsu partijā, ja Jūs liksiet mani Saeimas vēlēšanu sarakstā.”, pagājušās Saeimas vēlēšanās tādas partijas bija tikai 14. Visgrūtāk būtu saņemt rakstisku partijas atteikumu, ko pievienot iesniegumam tiesai. Interesanti vai šīs partijas ar vēl kautko, izņemot centienus iekļūt  Saeimā arī nodarbojas?

Nākamais jauājums. Vai Jūs esat redzējis, ka vienā partijas sarakstā būtu 2 kandidāti ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem? Kā tad Jūs viņus atšķirsiet? Latvijā ir daudz Jāņu Alkšņu, vai sarakstā būtu Jānis Alksnis 1 un Jānis Alksnis 2 ? Tātad ja partijā viens Jānis Alksnis vēlēšanām jau pieteicies,  tad nākamo viņi nereģistrēs? Ja Saeimā startē 14 partijas , tad Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai 14 Jāņi Alkšņi, vai tikai 14 Uldi Bērziņi.  Interesanta būtu tāda sūdzība Eiropas cilvēktiesību tiesā, ka partija atteikusies reģistrēt kandidātu tāpēc, ka viņu sauc Jānis Alksnis. Piedodiet man, Jāņi Alkšņi!

Iespējams arī tāds variants, ka partija par reģistrēšanu vēlētāju sarastā pieprasa naudu un diezgan lielu, cik atceros summas svārstījās no 300 līdz 3000 latiem lai vispār iekļautu sarakstā, par pirmajām vietām droši vien vairāk. Ja nu partija Jums prasa 5000 eiro tas arī ir cilvēktiesību pārkāpums, jo nav tāds likums, kas ierobežotu pilsoņu tiesības pēc maka biezuma.  Ja nu saskaita cik tādu pilsoņu ir, kam ir lieki 5000 eiro, nebūs diezgan daudz potenciālo kandidātu. Pēc SKDS datiem tikai 1/3 mājsaimiecību ir naudas uzkrājumi lielāki par 300 eiro.   Tātad, ja mājsaimniecībā ir vidēji 3 cilvēki, tad paliek 1/9 no pilsoņiem. Ja vēl atskaita visus tos kam vienādi vārdi, uzvārdi, paliks 1/10.
Jānis Danoss atsūtīja 1922 gada biļetenu, paldies Jānim Danosam!  Biļetenā rakstīts, ka vēlētājam ir tiesības strīpot visus kandidātus un ierakstīt kandidātus no citiem vēlēšanu apgabaliem. Vai par šo noteikumu kādam ir informācija? Ja ir tad lūdz atsūtiet, varbūt var ierakstīt cilvēku, kurš nav kandidātu sarakstā? Varbūt vajag publiski deklarēt- mēs “Zemes rūķi” startējam Saeimas vēlēšanās, balsojiet par mums un neiet uz CVK pieteikties! Sak, CVK mums atteica bet saskaņā ar likumu mēs drīkstam balotēties. Tad mājās izdrukā biļetenu un vēlēšanās ieliek aploksnē.biletens

 Posted by at 10:25

  One Response to “Kas var balotēties Saeimas vēlēšanām?”

  1. Andris Orols

    Interesanta doma Gioram –
    1) Satversmē ir rakstīts, ka katrs pilngadīgs Latvijas pilsonis var balotēties un kļūt par deputātu (tiktāl skaidrs);
    2) Likumi skaidro, ka šis pilgadīgais pilsonis var to darīt tikai būdams kādas politiskas partija vai partiju apvienības sarakstos (tiktāl skaidrs);
    3) Ja šo pilngadīgo pilsoni partijas neiekļauj sarakstos, tad šis pilsonis nevar īstenot savas konstitucionālās tiesības (tiktāl skaidrs).
    Secinājumi – tiesības ir, bet iespēju nav.

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.